Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā tiek apspriestas profesionālās izglītības strukturālās reformas
2016.gada 15. martā Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdes dienas kārtībā tika iekļauts jautājums par strukturālo reformu īstenošanas gaitu profesionālajā izglītībā un turpmākajiem soļiem to īstenošanā.
Par reformas pirmā posma rezultātiem komisiju informēja Izglītības un zinātnes ministrijas Izglītības departamenta direktore Evija Papule. Kā pastāstīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, pagājušajā gadā veiksmīgi noritēja profesionālās izglītības iestāžu tīkla optimizācija. Tās gaitā desmit izglītības iestādes, kurās audzēkņu skaits bija mazāk par 300 audzēkņiem, tika reorganizētas. Reformas nākamajos posmos lielāka vērība tiks pievērsta iestāžu modernizācijai, piesaistot tam Eiropas struktūrfondu finansējumu, kā arī izglītības satura reformai.
Saeimas deputāti rosināja Izglītības un zinātnes ministriju turpināt aizsāktās reformas un, kā pēc sēdes atzīmēja komisijas priekšsēdētāja Ilze Viņķele: „Profesionālā izglītība, pateicoties aizsāktajām reformām, kļūst arvien prestižāka, pieejamāka un pievilcīgāka, un to novērtē arī audzēkņi.”
Saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas sniegto informāciju no 2014./2015. mācību gada absolventiem savā profesijā strādāja 47,93% programmu beidzēju. Tomēr vēl 17,79% absolventu darba gaitām izvēlējušies citu profesiju, bet aptuveni 6% devušies darba gaitās uz ārzemēm.
Kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāve, lai stiprinātu profesionālās izglītības prestižu un kvalitāti, turpmāk lielāka uzmanība tiks veltīta sadarbībai ar darba tirgus pārstāvjiem un normatīvās bāzes pilnveidei. Izglītības satura pilnveidošanai paredzēts izstrādāt tādus digitālos mācību līdzekļus, kas ļautu operatīvi reaģēt izmaiņām konkrētajā darbības jomā.
Avots: Saeima
22.03.2016.
Tags: ESF projekti, finansējums, IZM, Reformas
